Draft:Egīls Helmanis Ogres novads

Egils Helmanis (dzimis 1971. gada 30. decembrī) ir Latvijas politiķis. Pārstāv partiju “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””. Kopš 2017. gada ir Ogres novada domes priekšsēdētājs. 2021. gadā amatā ievēlēts atkārtoti.

Dzīvesgājums Dzimis 1971. gadā Talsos, kur pavadījis pirmos četrus dzīves gadus. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Ogri. Egila Helmaņa tēvs piedzīvojis izsūtījumu, savukārt vectēvs no mātes puses kā brīvprātīgais piedalījies un kritis Bauskas aizstāvēšanā pret uzbrūkošo krievu armiju Otrā Pasaules kara laikā. Šie atmiņu stāsti iespaido topošā politiķa pasaules skatījumu. Skolas gaitas tiek uzsāktas Ogrē, kur vēlāk arī sākās Egila Helmaņa aizraušanās ar cīņas sportu, kurš kļuva par būtiskāko elementu viņa personības formēšanās procesā. Sākot ar brūno jostu taekvondo un beidzot ar melnās jostas 7. danu Pangamot cīņas veidā, Egils Helmanis ir ieguvis vairāk ka 10 instruktora diplomus dažādās cīņas mākslās, kā arī vadījis neskaitāmas nodarbības dažādām bruņotajām struktūrām Latvijā, ASV, Ukrainā un citur pasaulē. Ogrē 1993. gadā nodibinājis “Militārās tuvcīņas un patriotiskās audzināšana skolu”, kuras vēsturei un Egila Helmaņa personībai veltīta dokumentālā filma “Spēka plecu meklējot”. Šobrīd Egils Helmanis ir Ogres novada domes priekšsēdētājs. Dzīvo Ogrē, ir precējies un audzina savus bērnus. Darbību Ogrē turpina arī viņa dibinātā “Tuvcīņas skola”. Egila Helmaņa hobiji ir ceļošana un klasiskā literatūra.

Karjera Deviņdesmitajos gados pievērsies uzņēmējdarbībai nekustamo īpašumu un būvniecības sfērā. Vienlaikus turpinājis savu izglītošanos gan cīņas sfērā, gan akadēmiskajā vidē. Helmanis studējis psiholoģiju, filosofiju, kā arī sporta pedagoģiju. Divtūkstošo gadu sākumā, līdztekus biznesam un Tuvcīņas skolas vadīšanai, vērojot stagnējošo Ogres pilsētas attīstību, sācis aktīvāk interesēties par politiku, iesaistījies vietēja mēroga aktivitātēs un diskusijās. 2008. gadā iestājies nesen izveidotajā, tobrīd vēl bez panākumiem vēlēšanās esošajā apvienībā “Visu Latvijai!”. Šīs partijas un “Pilsoniskās savienības” kopīgajā sarakstā guvis pirmos panākumus 2009. gada pašvaldību vēlēšanās. Līdz pat šim brīdim Egils Helmanis ir guvis ogrēniešu atbalstu katrās nākamajās vēlēšanās un ieņēmis gan vicemēra, gan mēra amatus, kā arī atradies domes opozīcijā. Kopš 2017. gada ir Ogres novada domes priekšsēdētājs. 2021. gadā amatā ievēlēts atkārtoti.

Amati/politiskā darbība Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks (2009 – 2017) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda padomnieks pašvaldību jautājumos Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (2017. – līdz šim brīdim)

Galvenie sasniegumi Ogres novada mēra amatā

Ogres centrālā bibliotēka

Ienesot jaunu standartu energoefektīvu koka konstrukciju būvju celtniecībā, 2021. gada 2. jūnijā atklāta Ogres Centrālā bibliotēka. Ēka kalpo kā daudzfunkcionāls kultūrizglītības centrs, kurā atrodas bibliotēka, kā arī dzimtsarakstu nodaļa. Šī ir viena no pirmajām publiskajām ēkām Latvijā, kas būvēta pēc mūsdienīgākām uz ekoloģiju tendētām koka būvniecības tehnoloģijām (CLT un GLT). Ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, darbojas rekuperācijas (izvada gaisu, saglabājot tā siltumu) ventilācijas sistēma, ēkas apsilde notiek ar unikālu apkures sistēmu ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu. Bibliotēkas telpās esošā zaļā augu siena tiek apūdeņota ar nokrišņu ūdeņiem, virs autostāvvietas iekšpagalmā uzstādīti 117 saules paneļi lokālās elektroenerģijas ražošanai, ēkas iekšpagalma autostāvvietā pieejamas elektroauto uzlādes stacijas. Bibliotēka saņēma GRAND PRIX konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2021.

Ogres Valsts ģimnāzija

Jaunās, 15 000 m² plašās skolas ēkas un sporta manēžas būvniecības darbi tika uzsākti 2021. gada maijā. 2023. gada 18. augustā Ogres pilsētas svētku ietvaros tika atklāta jaunā Ogres Valsts ģimnāzijas ēka un Sporta arēna “Ogre” Gunāra Astras ielā 1. Ēkas plānojums veidots tā, lai sniegtu plašuma sajūtu un sasaisti ar ārtelpu. Skolas centrālajā daļā atrodas iekšpagalms, ko ir iespējams sasaistīt ar  blakus esošo universālo zāli. Skolas pirmajā stāvā izvietots vestibils, aktu zāle, kā arī dabaszinību mācību priekšmetu auditorijas un pedagogu telpas. Otrajā stāvā – matemātikas, tehnoloģiju, humanitāro un sociālo zinātņu mācību klases, kā arī metodiskais centrs un bibliotēka. Savukārt trešajā stāvā – sociālais pedagogs, psihologs, karjeras konsultants, tehniskās telpas. Sporta hallē ir pieejamas gan stacionārās, gan pārvietojamās tribīnes, kopumā nodrošinot vietu līdz pat 1700 skatītājiem. Sporta kompleksa pamatā ir Starptautiskās vieglatlētikas federācijas prasībām izbūvēta vieglatlētikas arēna – 4 apļveida (200m) un 6 sprinta skrejceliņi, sektori tāllēkšanai, augstlēkšanai, kārtslēkšanai un lodes grūšanai. Savukārt arēnas vidū atrodas komandu sporta veidu laukums, kas piemērots basketbolam, florbolam, tenisam, rokas bumbai un volejbolam. Sporta ēkā atrodas telpas arī cīņas treniņiem, ģērbtuves un telpas treneriem, otrajā stāvā – trenažieru zāle, horeogrāfijas zāle un vingrošanas nodarbību zāle. Ēkas apkārtnē izbūvētas trīs autostāvvietas. Ir pārbūvēts piebraucamais ceļš skolas un sporta ēkām (posmā no Mednieku ielas puses), lai nodrošinātu audzēkņu un sportistu ērtu piekļūšanu ēkām. 2024./2025. mācību gadā Ogres Valsts ģimnāzijā vidējās izglītības programmas apgūst 639 jaunieši, 10. klasē iestājušies 235 skolēni, turklāt ne tikai no Ogres pilsētas un novada skolām, bet arī citiem novadiem. Ogres Valsts ģimnāzija saņēmusi Latvijas Būvniecības Gada balvas 2023 Grand Prix, kā arī 1. vietu konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2024” nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2024”.

Aizsargmols pie Ogres upes ietekas Daugavā

Atklāts 2021. gada 15. maijā. Jaunais aizsargmols (straumvirze) mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Šī būve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē, samazinot ūdenskrātuves ietekmi uz Ogres upes palu noteci. Realizētais projekts ir ne tikai pielāgojis Ogres pilsētu klimata pārmaiņām, samazinot augstu plūdu risku, bet radījis unikālu atpūtas vietu Ogres pilsētā. Jaunajā aizsargmolā veikti arī tādi labiekārtošanas darbi kā – izbūvēts bruģa segums, atjaunots asfalta segums, uzstādīti soli un vides objekts trīs mūsdienu jauniešu veidolā. Aizsargmols saņēmis 3. vietu konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2021 nominācijā “Inženierbūve – jaunbūve”.

Bibliotēka un pakalpojumu centrs Ikšķilē

2024. gada 23. augustā tika atklāts pašvaldības daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs Ikšķilē, Skolas ielā 4, tādejādi uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Ēkā atrodas Ikšķiles pilsētas bibliotēka, kas ir izvietota trīs stāvos, iekļaujot sevī bibliotēkas brīvpieejas krājuma zāles, vietu brīvpieejas datoriem, pasākumu un mācību telpu, atsevišķu zonu bērniem un jauniešiem, kur ir iespēja spēlēt galda spēles, lasīt un vienkārši pavadīt laiku, kluso lasītavu mācību un netraucētu darbu veikšanai. Ikšķiles pilsētas bibliotēka ir ģimenes bibliotēka. Šeit var atrast iedvesmu, atbalstu un iespēju attīstīties. Ēkā ir telpas arī doktorātam ar ģimenes ārstu praksēm un citu speciālistu kabinetiem. Telpās tiks izveidots arī tehniskās jaunrades centrs bērniem un jauniešiem. Ēkas Skolas ielā 4, Ikšķilē, pārbūve ir pirmais vērienīgais projekts, kas tapis pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas. Pārbūves darbu ietvaros tika veikta ēkas siltināšana un citi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Ēka pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ar ērtām uzbrauktuvēm un liftu iekštelpās.

Bērnudārzs Lielvārdē

2024. gada 23. augustā Lielvārdē atklāta gaiša, plaša un krāsaina, mūsdienu prasībām atbilstoša moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestādes ēka. Jaunais Lielvārdes bērnudārzs 1834 m2 platībā ir uzcelts iepriekš neapbūvētā laukumā, ko vietējie iedzīvotāji mēdza izmantot pastaigām. Bērnudārzs samazinās rindas uz vietu pašvaldības izglītības iestādēs. Aiz bērnudārza ēkas ierīkots plašs rotaļu laukums ar divām nojumēm. Laukums segts ar krāsainām gumijotām sporta un rotaļlaukumiem paredzētām plāksnēm, uz kurām novietotas šūpoles, slidkalniņi un kāpelēšanas tīkli, kā arī vairākas smilšu kastes. Papildus ēkas izbūvei ir veikta arī teritorijas labiekārtošana – gājēju celiņu un laukumu, apgaismojuma, rotaļu laukumu un nojumes izbūve, kā arī apzaļumošanas veikšana. Tādējādi ir uzlabota pakalpojuma pieejamība un bērnu psihoemocionālais stāvoklis, jo tiks nodrošināta pirmsskolas izglītība tuvāk bērna dzīvesvietai 120 bērniem 6 grupiņās.

Nozīmīgi darbi

Dāvina pieminekli latviešu strēlniekiem

2008. gada pavasarī Egils Helmanis Ogres novada pašvaldībai izteicis vēlmi par saviem līdzekļiem Ogres Brāļu kapos novietot pieminekli latviešu strēlniekiem. Ogres novada domes deputāti nolēma šo piedāvājumu pieņemt un jau 2008. gada novembrī, atzīmējot Latvijas 90. gadadienu, Ogres Brāļu kapos tiek atklāts piemineklis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīriem. Egils Helmanis ierosina novietot arī piemiņas plāksni strēlniekiem Ogres salā – uz dambja Daugavas krastā, vietā, kur kādreiz atradās „Lauču” mājas. No šīs vietas 1916. gada 18. oktobrī  2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīri laivās devās pāri Daugavai uzbrukumā pretējā upes krastā izvietotajai vācu armijas vienībai. Piemiņas plāksne atklāta 2008. gada novembrī, sagaidot Latvijas 90. gadadienu un pieminot 2. Rīgas bataljona strēlnieku cīņas 1916. gada oktobrī.

Piemineklis Bauskas aizstāvjiem

2012. gada 14. septembrī Bauskas pilskalnā tika atklāts piemineklis Bauskas pilsētas aizstāvjiem. Tā uzstādīšanas idejas viens no autoriem ir E. Helmanis, otrs – tobrīd viens no retajiem dzīvi palikušajiem 1944. gada Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībniekiem Imants Zeltiņš (miris 2014. gadā). Divus metrus augstajā granītā iecirstie vārdi liecina, ka šis piemineklis veltīts Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju 1944. gadā no 28. jūlija līdz 14. septembrim. Turpat arī bijušā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa teiktais: “Latvijai jābūt latviešu valstij.” Nacionālās apvienības biedrs, Ogres novada domes deputāts Egils Helmanis, paužot pateicības vārdus I. Zeltiņam un visiem pieminekļa uzstādīšanas atbalstītājiem, stāstīja, ka šī ir vieta, kur viņam godināt savu vectēvu. Arī viņš cīnījās Latvijas aizstāvju rindās un krita Bauskas apkaimē.

Ogres novads - pirmais, kur demontē okupācijas pieminekļus

Egila Helmaņa vadītās Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 2022. gada 21. aprīlī deputāti pieņēma lēmumu demontēt novada teritorijā esošos piemiņas akmeņus, kas simbolizē ar Padomju Savienības un tās militāro spēku izšķirošo lomu karā, kā arī vēsta par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs, kas jau maijā arī tika veikts.

Atbalsts Ukrainai

Ogres novads ir kopā ar Ukrainu teju kopš pirmās dienas, kad krievijas armija pārkāpa tās robežu 2014. gadā. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa vadībā 2015. gadā norisinājās Ogres novada pašvaldības rīkotā atbalsta akcija Ukrainas konfliktā cietušajām ģimenēm, kuras ietvaros Ogres iedzīvotāji, uzņēmumi, biedrības, sporta klubi u.c. saziedoja apģērbu un dažādas citas mantas, pārtiku, kā arī naudu. Akcijas noslēgumā Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar Ogres kultūras centra Jauniešu kori organizēja arī labdarības koncertu “Mēs ar tevi, Ukraina!”. No 24. oktobra līdz 1. novembrim Latvijas vides aizsardzības fonda finansiāli atbalstītā projekta “”Daba dziedē” – starpvalstu vides nometne Ogres novadā” ietvaros Ogres novada pašvaldība organizēja nometni bērniem, kuru ģimenes ir cietušas Austrumukrainas militārajā konfliktā. Arī 2018. un 2019. gadā tika sniegta dažāda veida palīdzība Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Tai skaitā šeit, Latvijā, kur valda miera apstākļi, ar daudzpusīgu kultūrizglītojošu programmu tika rīkotas nometnes ukraiņu bērniem un jauniešiem no dažādām Ukrainas vietām (Kijevas, Dņepropetrovskas, Žitomiras, Viņņicas, Ļvovas un citām), kuru tēvi krituši militārajā konfliktā. Latvijā regulāri ieradās Černihivas un Popasnas delegācijas, lai piedalītos dažāda veida pasākumos. Kopš krievijas īstenotā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Ogres novada pašvaldības atbalsts kļuvis daudz intensīvāks. Ogres novada pašvaldība bija viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kas iesaistījās humānās palīdzības organizēšanā, sniedzot atbalstu ģimenēm krievijas un Ukrainas konflikta teritorijā. Jau 2022. gada marta sākumā pēc Egila Helmaņa aicinājuma ārkārtas domes sēdē tika pieņemti vairāki lēmumi, kas paredz finansiālu un mantisku ziedojumu sniegšanu Ukrainai. Tāpat pēc kara sākuma dome lēma par līdzekļu piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumu īstenošanai un noteica pašvaldības telpas, kas izmantojamas un pielāgojamas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai. Ogres novadā dota pajumte jau 700 ukraiņu bēgļiem, organizējot viņu transportēšanu no kara postītajām zonām. Lai sniegtu bojāgājušo ģimenēm iespēju atpūsties no kara grūtībām un iepazīt Latvijas kultūru, Ogres novadā regulāri tiek rīkotas atraitņu un bērnu vizītes, kā arī tiek uzņemtas delegācijas no sadraudzības pilsētām. Ogres novada delegācija E. Helmaņa vadībā 18 reizes nogādājusi palīdzības kravas Ukrainai. Kopā ar humāno palīdzību uz turieni ir nogādāti vairāk nekā 90 transportlīdzekļi, to vidū gan neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi, gan kravas automašīnas, gan motocikli, gan apvidus mašīnas. Pēc E. Helmaņa iniciatīvas 2024. gadā tika izveidota fotoizstāde “Ogres novads kopā ar Ukrainu”, kas vēsta par pašreizējo situāciju Ukrainas karadarbības zonā, kā arī Ogres novada īstenotajām atbalsta aktivitātēm Ukrainai kopš 2015. gada. Šī izstāde bija apskatāma visās Ogres novada pilsētās un vairākos pagastos. E. Helmanis regulāri dodas uz Latvijas pilsētām un pagastiem, demonstrējot paša veidoto videofilmu par Ogres novada sadraudzības pašvaldībās un citviet Ukrainā notiekošo. Apkopotajos videomateriālos redzamas ainas no sagrautajām pilsētām un Ukrainas mediķu pašaizliedzīgais darbs, dzirdami ukraiņu stāsti par kara apstākļos piedzīvoto, tostarp arī gūstā pabijuša ukraiņu uzņēmēja skaudrās atmiņas. Visus pašvaldības viesus E. Helmanis iepazīstina ar izveidoto Ukrainai veltīto kolekciju, kurā apkopoti dažādi kara laikā iegūti priekšmeti, saņemtie pateicības raksti un apbalvojumi.  

Apbalvojumi

E. Helmanim ir piešķirti vairāki augsti apbalvojumi. Viņam ir pasniegts Ukrainas Pareizticīgās baznīcas nozīmīgais apbalvojums – Medaļa par upurēšanos un mīlestību pret Ukrainu, Ukrainas bruņoto spēku apbalvojums. 2023. gadā Ogres pilsētas svētku laikā E. Helmanis saņēma Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova apbalvojumu “Par sadarbību ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem”, savukārt T.  G.  Ševčenko vārdā nosauktā universitāte viņam piešķīrusi Goda profesora titulu.

2024. gada 16. maijā Černihivas apgabala domes sēdē deputāti nolēma E. Helmanim piešķirt titulu “Černihivas apgabala Goda pilsonis”. “Tā ir neliela pateicība par to, ko jūs darāt mūsu pilsētas, valsts un cilvēku labā,” pasniedzot apbalvojumu, sacīja Černihivas apgabala padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitro Blauš. Jāatzīmē, ka šāds tituls līdz šim ir piešķirts tikai 20 cilvēkiem. E. Helmanis ir pirmais un pagaidām vienīgais ārzemnieks, kurš apbalvots ar šo titulu.

Ar Ukrainas Augstākās Radas 2024. gada 1.  marta lēmumu Ogres novada pašvaldības E. Helmanim piešķirts ordenis  – Baltais krusts “Honor et Gloria” (Білий хрест “Честь і слава”). Šis apbalvojums nodibināts 2019. gadā, un Ukrainas Augstākā Rada to piešķir ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, ārvalstu vēstniecībām, sabiedriskajām un valsts iestādēm, kas aktīvi palīdz Ukrainai Krievijas un Ukrainas kara laikā un valsts atjaunošanas laikā.

Filmas

“Spēka plecu meklējot” (2020) – žurnālists Sandijs Semjonovs teju desmit gadus apkopojis materiālus par 90. gadu pārmaiņu laiku Latvijā. Tieši tad arī tika dibināta Tuvcīņas skola, kas 2020. gadā atzīmēja 30. gadadienu.

“Kopā ar Ukrainu” – filma veidota, izmantojot Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa un viņa komandas uzņemtos videomateriālus, kas tapuši, esot Ukrainā, sarunājoties ar karavīriem, vietējo pašvaldību vadītājiem un citiem karadarbībā iesaistītajiem.

“Mana skola” (“Gribu uz skolu”) – dokumentālo stāstu Latvijas valsts simtgadei par godu ir veidojis žurnālists, televīzijas raidījumu un dokumentālo filmu autors Sandijs Semjonovs kopā ar kolēģi Uldi Bērziņu un savu radošo komandu. Šī filma ir stāsts par Ogres novada mazajām lauku skolām pagastos – par šo skolu skolēnu, skolotāju, visu darbinieku ikdienu, par šo skolu nākotni, ikdienā dzīvojot jautājuma “Būt vai nebūt?” ēnā. Tas ir stāsts par skolotāju entuziasmu mazā cilvēka veidošanā par personību. Zināms taču, ka no Latvijas laukiem ir nākuši, lauku skolās izglītojušies daudzi jo daudzi mūsu valstī zināmi politiķi, ierēdņi, rakstnieki un dzejnieki, mūziķi un citu jomu pārstāvji. Savulaik lauku skolas bija izglītības centri. Kā ir tagad? Kāda nākotne sagaida lauku skoliņas? Šī filma ir stāsts par Latvijas lauku nākotni, kas vienlaikus ir arī valsts nākotne.